• Pratika Sobu no Monta CPU

    Estudante Husi departamentu Informatika hala'o pratika ba Komputador

  • Formador Jornalismu foto hamutuk ho Presenter RTTL e.P

    Formador Jornalismu foto hamutuk ho Presenter RTTL e.P Dacky Belo

  • Estudante Jornalismu Halao Pratika

    Estudante Jornalismu hala'o pratika kona ba Shoot Imajen

Thursday, 30 April 2020

AJTL Apela Ba Jornalista Apoiu Nafatin Solidariedade Ba Kazu Jornalista RTTL.EP

(Grace Media), Dili – Prezidente Asosiasaun Jornalista Timor-Lorosa’e (AJTL), Zevonia Viera husu ba jornalista no asosiasaun jornalista sira atu fó nafatin apoiu solidariedade ba kazu jornalista RTTL.EP.
“AJTL husu ba jornalista no asosiasaun jornalista hotu-hotu atu fó solidariedade ba jornalista ne’ebé dadaun ne’e hasoru hela problema”, dehan Zevonia iha konferensia imprensa iha salaun KI, Quintal Boot-Dili, Kinta (30/04/2020).

Nia husu mós ba redasaun RTTL.EP no kanál média sira seluk atu kontinua halo publikasaun kona-ba kazu ne’e liuhusi in-depth no investigative reporting, nune’e bele aprezenta faktu foun hodi públiku bele hetan verasidade ka lia-loos husi kazu ne’e.

Entertantu, Sekretariu Jeral Timor-Leste Press Union (TLPU), Horacio Babo esplika, TLPU hanesan asosiasaun jornalista ne’ebé sai mahon ba jornalista sira hotu haree kazu jornalista RTTL.EP ne’e seriu tebes.

“TLPU ohin mai hasoru Konsellu Imprensa (KI) ko’alia kona-ba pozisaun TLPU nian. primeiru TLPU lamenta tebes saida mak akontese. TLPU hanesan mahon ba jornalista prontu atu defende jornalista”, nia deklara.

Sekjen subliña, TLPU komprometidu atu defende nia membru wainhira hasoru kualker tentativa sira hasoru jornalista no ba oin TLPU sei akompaña nafatin wainhira presiza TLPU ninia prezensa no prontu atu kontribui.

Husu kona-ba aktu impedementu ne’ebé estudante na’in rua halo hodi hasoru jornalista RTTL.EP nia dehan, “Kona-ba aktu ida ne’e, ein prinsipiu liuhusi saida mak ami rona, ita haree iha indikasaun violensia iha ne’eba, atu dehan se mak sala no lasala ne’e tribunal mak deside”.**

Reportajen: Raimundo S. Fraga

AJTL Konsidera Estudante Na'in 2 Hasoru Jornalista RTTL. EP Nudar Aktu “Atentadu”

(Grace Media), Dili-Asosiasaun Jornalista Timor-Lorosa’e (AJTL) konsidera estudante Timor oan na’in rua (2) ne’ebé halo impedementu ba jornalista RTTL. EP konsidera nu’udar aktu atentadu.

Prezidente AJTL, Zevonia Viera konsidera, aktu ne’ebé estudante na’in rua (2) halo hasoru jornalista ne’e hanesan aktu atentadu no ameasa ba jornalizmu no liberdade imprensa iha pais demokratiku ne’e.

“Aktu impedementu no violasaun ne’ebe sidadaun balu komete hasoru jornalista ka média nu’udar aktu atentadu”, dehan Prezidente AJTL iha konferensia imprensa, hala’o iha salaun KI, Quintal Boot-Dili, kinta, (30/04/2020).

Nia haktuir, aktu impedementu ne’e, kontra tebes valor no prinsipiu ne’ebé jornalista sira proteje no defende tuir objetivu jerál asosiasaun jornalista nian, iha artigu 19 konvensaun internasionál, direitu sívil polítika no konstituisaun RDTL artigu 40 no 41.

Aktu Impedementu no kazu aktu violensia hasoru jornalista destadu RTTL. EP iha area fronteira mota-ain, nia afirma, “la’os problema individu ka instituisaun ida nian, maibé ida ne’e nu’udar kestaun jornalizmu no liberdade imprensa”.

“Asuntu vida umanu povu nian nu’udar parte ida husi interese públiku ka interese ema barak nian ne’ebé sai foku jornalista ka média nian atu kobre. Asuntu seluk, hanesan kazu deportasaun no infrasaun hasoru regra Estadu Emerjensia”, nia subliña.

Iha sorin seluk, Xefe Departemento Advokasia no Juridiku AJTL, Constancio dos Santos Viera esplika, wainhira jornalista ida hala’o ninia servisu , kuandu ema ruma mai taka de’it ninia kamera no hadau ninia rekorder, ida ne’e konsidera aktu atentadu no kontra konstituisaun RDTL 41.

“Bainhira sidadaun sira lasimu jornalista ninia kobertura, la’os atu mai hadau. Hadau ne’e konsidera atentadu, la’os atu hadau ema nia kamera”, nia argumenta.

Nune’e, AJTL husu ba Provedór Direitu Umanu no Justisa (PDHJ) nu’udar entidade independente Estadu atu halo investigasaun ba kazu refere. Nomós husu ba Konsellu Imprensa (KI) atu nafatin akompaña no fó advokasia ba jornalista sira relasiona ho asuntu impedimentu, ameasa no violensia hasoru atividade jornalizmu iha rai laran nu’udar mandatu prinsipal KI nian.**

Reportajen: Raimundo S. Fraga

Friday, 24 April 2020

Antoneta Husu Kaebauk Iha Estadu Emerjensia Liu Mak Estor Bele Ka Lae?

(Grace Media), Dili-Kliente Kaebauk husu ba instituisaun Kaebauk atu fó tempu ba kliente sira hodi buka osan iha Estadu Emerjensia (EE) tanba oras ne’e rendementu tun susar hodi hetan osan atu bele estor.

“Ami husu ba Kaebauk atu fó tempu ba ami liu tiha Estadu Emerjensia (EE), mak ami ba estor bele ka lae?”, dehan Negosiante, Antoneta Borges ba jornalista sira iha nia faan fatin Vila-Verde, Dili foin lalais ne’e.

Nia haktuir, durante Estadu Emerjensia (EE), rendimentu menus tebes no susar ba sira hodi hetan osan atu bele estor ba Kaebauk no mós uza ba nesesidade loron-loron nian.

“Husu móss ba média atu fahe informasaun ne’e ba banku sira hodi bele ajuda ami tanba agora ami nia rendimentu ladun sufisiente", Antoneta husu ajuda média nian.

Antes ne’e, seidauk iha Estadu Emerjensia (EE), nia subliña, “Kada vez ami hetan $.100 (dolar atus-ida), kiik liu mak $. 80 (dolar ualu-nulu), maibé Estadu Emerjensia (EE) ne’e iha ami hetan deit $. 20-25 (dolar rua nulu too dolar rua nulu resin-lima)”.

Antoneta esplika, fulan ida estor iha Kaebauk $.113 (dolar atus ida sanulu resin-tolu). Agora rendementu loron-loron menus. Se osan ba estor mak lato’o ne’e oinsá?

Iha sorin seluk, Negosiante, Cecilia Amelia Guterres sente triste tebes ba situasaun agora, implementa EE tanba ho situasaun ida ne’e mak hetan rendementu tun tanba ema hola sasan laiha.

"Ami sente ladun di’ak tanba durante ne’e, ami hetan deit osan $ 2.00 ka $ 3.00, ho ida ne’e mak ami fila ba uma hodi sosa modo, depois ami nia ai-han atu sustenta ba uma laran mos la iha ona”, nia preokupa.

Negosiante ne’e mós subliña katak, antes ne’e Governu seidauk implementa EE loron id abele hetan rendementu dolar rua nulu ($. 20) ka  dolar tolu nulu ($ 30). Agora ne’e susar tebes atu hetan osan hosi sustenta familia uma laran.**

 Reportajen :Orlando Magno

Monday, 20 April 2020

Povu Bele Mate Hamlaha Kuandu Estadu Emerjensia Prolonga

(Grace Media), Dili-Autoridade lokal suku Kaikoli, Postu Administrativu Na’in Feto, Munisipiu Dili, Hipolito Marques Sarmento hatete, kuandu Governu prolonga tan Estadu Emerjensia (EE) fulan ida, povu iha uma de’it, Governu latau matan povu bele mate hamlaha, maibe la'os tanba Coronavirus 2019 Deasses (Covid-19) . 
 
“Governu tenke planu didi’ak mak foti desizaun, karik Governu dehan hotu-hotu iha uma de’it, Governu lafó apoiu buat ida, entaun hau bele dehan, korona lahamate ema, maibé hamlaha mak sei hamate ema", dehan Xefe Suku ba jornalista sira iha nia knar fatin, Kaikoli, Dili, Segunda, (20/04/2020).
Nia haktuir, situasaun ekonomia moris povu nian ladi’ak, agora aumenta tan fulan ida ba EE, hanesan autoridade lokal senti triste ho planu Governu nian tanba nesecidade baziku povu  nia ne’e oinsa?

"Hau sente triste tanba Ita nia estadu no ita nia Parlamentu atu debate deit subsidiu $.100 dolar (dolar atus ida) ba kada uma kain mós sira duvidas. Hau lafiar na’in ulun sira laiha osan kona-ba surtu Covid-19. Wainhira na’in ulun sira sai ba munisipiu sira iha osan viajen, seidauk konta sira nia salariu, maibé kuitadu atu desidi subsidiu  ba povu sira susar tebes", nia preokupa.

Husu kona-ba komunidade balun lakumpre regra EE, nia dehan, nudar autoridade lokal sempre fó informasaun ba komunidade sira labele halo movimentu grupu, halibur malu no husu sira kumpri distansia sosiál, maibé joven barak lakumpri regulamentu.

“Kalan no loron Polisia ho F-FDTL sira patrolha iha de’it estrada boot no sira la domina dalan klot entaun suku Kaikoli komesa forma Konsellu Polisiamentu Komunitariu (KPK), atu nunee bele hase komunidade no joven sira ne'ebé halibur malu iha bairo laran”, nia afirma.**

Reportajen :Orlando Magno

Thursday, 16 April 2020

Durante Estadu Emerjensia Rendementu Negosiante Tun

(Grace Media), Dili-Negosiante merkadu Taibesi preokupa ho implementasaun Estadu Emerjensia tanba durante Estadu Emerjensia rendementu negosiante sira iha merkadu Taibesi tun. 

Tuir negosiante merkadu Taibesi, Luizia da Silva katak, implementasaun Estadu Emerjensia ne’e di’ak tanba atu minimiza sirkulasaun surtu Covid-19 iha Timor-Leste, maibé ba negosiante sira susar tanba lahetan rendementu. 

"Ami nia sasan lafolin, depois estadu sira taka (lockdown) ami iha uma deit, nai ulun sira tau matan ba ami povu tanba ami nia moris hanesan nee ami atu han saida”, dehan Luizia ba jornaliata sira iha merkadu Taibesi, Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, durante impementasaun Estadu Emerjensia komprador sira menus no hetan rendementu ne’ebé menus kompara tempu sira uluk seidauk akontese Covid-19.

"Antes situasaun ne’e seidauk mosu ami sempre hetan rendimentu dolar 25 to'o 100 kada loron maibé, agora situasaun ne’e mosu ami hetan deit dolar 5 to'o 10 kada loron tanba komprador menus liu atu hola ami nia sasan", Luizia esplika.

Governu dehan taka atividade negosiu, nia esplika, se taka atividade negosiu entaun osan foti husi ne’ebé mak sustenta familia no oan sira nia nesesidade baziku sira.**

Reportajen : Orlando Magno

Wednesday, 15 April 2020

MEJD, Dulce: Ezame Primeiru Periodu Muda Ba Dia 20 To’o 25


(Grace Media), Dili-Ministra Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), Dulce de Jesus Soares hatete, kalendariu ba ezame primeiru periodu sei muda fali ba dia 20 to’o 25 fulan Maiu tanba situasaun surtu Covid-19 no oras ne’e iha situasaun Estadu Emerjensia (EE) no labele realiza iha dia 13 fulan Abril ne'e.
 
"Hau sei hatun despaisu ida atu muda prova periodu ne’e, depende ba desizaun estadu emerjensia tan ne’e prova avaliasaun ba primeiru periodu  sei muda ba dia 20 to'o 25 fulan Maiu", dehan MEJD ba jornalista sira Centru Convensaun Dili (CCD), foin lalais ne’e.

Nia haktuir, Kualker situasaun bainhira iha desizaun ruma sei fo sai informasaun atualizadu ba sidadaun sira, tan ne’e husu ba estudante sira atu akompanha programa televizaun, lee livru husi portal sira.

"Tempu ida ne’e importante tebtebes atu hatudu katak edukasaun ba oan sira nian, laos de’it ona responsabilidade MEJD, eskola, profesores maibé, inan aman sira nia papel importante atu garante edukasaun ba ita nia oan sira", Dulce garante.

Nia salenta, maske iha situasaun difisil nia laran, maibé governu, inan aman, mahein no komunidade tomak hamutuk bele asegura aprendijazen la’o nafatin. Nune’e iha dia 26 de Marsu Estadu Emerjensia ne’e remata, MEJD sei halo avaliasaun ba situasaun no kondisaun bazeia ba desizaun kona-ba preventiva Covid-19.**

 Reportajen :Orlando Magno

Governu 'Fiar' Povu TL Sei Lahamlaha Iha Situasaun Surtu Covid-19

(Grace Media), Dili-Governu fiar povu Timor-Leste sei lahamlah ba hahan iha situasaun surtu Corona Virus Deasses 2019 (Covid-19) tanba dadaun ne’e buka hela dalan liuhusi meiu diplomasia ne’ebé halo husi Ministeriu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK).
 
Tuir Prezidente Centru Lojistik Nasionál (CLN), Agostinho Junior Trindade hatete, nasaun Vietnam suspende temporariamente atividade exportasaun fos mai Timor-Leste no dadaun ne’e Governu Timor-Leste buka hela dalan oinsá bele halo kooperasaun ho nasaun seluk hodi importa fos mai TL atu nune’e povu labele hamlaha iha situasaun surtu Covid-19.

"Liu husi kooperasaun ho Ministeriu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) buka dalan nafatin atu sidadaun sira labele hamlaha situasaun estadu emerjensia. Ami mós halo enkontru beibeik ho kompaña lokal ne’ebé didika-an halo importasaun fos mai Timor",  dehan Prezidente CLN ba jornalista sira iha nia knaar fatin Mandarin, Dili, foin lalais ne’e.

Junior informa, durante ne’e Vietnam halo importasaun fos mai TL, maibé gora suspende tanba ne’e Governu Timor-Leste liu husi MNEK halo ligasaun ho Kambodia liuhusi kontaktu embaixada Timor iha ne’ebá ho Governu Kambodia hodi buka posibilidade atu apoiu Timor-Leste. 

"Governu sira sei presiza malu no haree posibilidade saida mak ita bele halo, ita nafatin kontaktu ba MNEK atu loke negosiasaun iha Myanmar,kompaña balu husi Srilanka, India mós prontu atu ofesere fos mai Timor", nia afirma.

Srilanka pedidu mai tia ona mesmu lockdow iha ne'ebá, nia salenta, maibé Governu autoriza transporta ai-han husi India no Srilanka mai Timor-Leste. Governu Kambodia liu husi ministru rasik mós halo ona pedidu mai Timor-Leste.

"Dokumentu sira nee too ona hau nia liman, wainhira dokumentu sira ne'e tama hotu ita sei intrega ba parte Comisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA), haree los ona ita husu ba Primeiru Ministru (PM) atu aprova", Junior relata.**

Reportajen :Orlando Magno

Friday, 3 April 2020

APFTL Husu Lider Nasionál “Unidu” Hasoru Covid-19

(Grace Media), Dili- Alumi Parlamentu Foinsa'e Timor-Leste (APFTL) husu lider nasionál sira atu unidu (hamutuk) hodi luta hasoru pandemia Coronavirus Deases 2019 (Covid-19).
 “Husu ba lider nasionál sira, situasaun ida ne'e krusial tebes, povu presiza imi nia hamutuk hodi bele lori esperansa dala ida tan, ne'ebe imi hatudu tiha ona, iha tinan 24 durante okupasaun”, dehan Prezidente Exekutivu APFTL, Zaulino Gomes da Silva liuhusi konferensia imprensa iha Becora, Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, problema Covid-19 sai asuntu nasionál tanba ne’e xefe Governu, presiza toma medida ba asuntu ida ne'e ho rigor no define klaru papél Centru Integradu Jestaun Krize (CIJK)no Ministerio Saude (MS ) ba iha luța kontra Corona Virus.

"APFTL nota katak servisu ekipa CIJK ho MS laiha koordenasaun ida ne'ebe di'ak tanba sira fó sai informasaun ida ne'ebé kontraditoriu ba públiku relasiona ho pandemia Coronavirus", Prezidente informa. 

Tan ne’e, nia husu ba ekipa CIJK ho MS presiza hadia servisu koordenasaun, nune'e bele fó sai informasaun ida ne'ebé kredivel ba públiku. Husu nafatin ba VIII Governu Konstituisional, evita assuntu polítika iha situasaun prevensaun Covid-19, tau interese estadu mak boot liu interese partidu polítika.

“Husu ba VIlI Governu konstituisional atu bele apoiu komunidade kbiit laek iha periodu estadu emerjensia hodi luta hasoru Covid-19,  atu nafatin halo prevensaun, banati ba rekomendasaun hosi Organizasaun Mundial Saude no Misterio Saude”, nia husu.**

Reportajen : Orlando Magno

Jornalista La’os “Besi Asu”, KI Husu Kuidadu-An Husi Covid-19


(Grace Media), Dili-Relasiona pandemia Coronavirus Deases 2019 (Covid-19) ne’ebé afeta ona populasaun sira iha mundu no daet mai Timor-Leste. Nune’e, Konselu Imprensa (KI) husu jornalista sira atu kuidadu-an tanba jornalista la’os maknet (besi asu).


“Jornalista sira konsidera situasaun Covid-19, tanba jornalista sira la’os maknet (besi asu), jornalista nia interese públiku tenke hili uluk angulu atu proteze nia-an liuhusi, distansia sosiál, fase liman nomós parte higine”, informa Prezidente KI, Virgilio Guterres iha konferensia imprensa hala’o iha salaun KI, Quintal Boot, Dili, foin lalais ne’e.

Ita haree fatin sira ne'ebé mak atu halo konferensia imprensa no deklarasaun ruma ita kontinua mantein, nia afirma,  maibé autoridade sira laprepara kondisaun tuir estandar. 

“Jornalista sira antes ba servisu tenke proteje uluk sira nia-an, buat balu ne’ebé mak KI fó hanoin ona mak hanesan kaer metin kóde étika jornalista, inklui situasaun agora nian, oinsá atu identifika ema afetadu sira”, nia fó hanoin.

Nia husu ba média, atu klarifika ba públiku sira kona-ba situasaun agora, se barak liu konsentra iha notísia pedagojia hodi ajuda públiku atu komprende kona-ba perigu moras ne’e saidá, nune’e bele hasa’e sidadaun nia entendimentu kona-ba perigu moras no medidas saida mak públiku sira bele hala’o.

Enkuantu, Membru KI, Francisco Belo Simões da Costa husu ba na’in média atu  fasilita ekipamentus ba jornalista sira nune’e prevene-an husi propagasaun pandemia Covid-19.**

Reportajen : Orlando Magno