• Pratika Sobu no Monta CPU

    Estudante Husi departamentu Informatika hala'o pratika ba Komputador

  • Formador Jornalismu foto hamutuk ho Presenter RTTL e.P

    Formador Jornalismu foto hamutuk ho Presenter RTTL e.P Dacky Belo

  • Estudante Jornalismu Halao Pratika

    Estudante Jornalismu hala'o pratika kona ba Shoot Imajen

Tuesday, 31 March 2020

Traballadór Timor Oan Iha Korea-Australia Seidauk Hetan Sintoma Covid-19

(Grace Media), Dili- Tuir dadus traballadór rejistadu iha Sekretariu Estadu Formasaun Profesional Empregu (SEFOPE), ne’ebé servisu iha nasaun Korea do Sul hamutuk rihun rua atus hitu hitu nulu resin hitu (2777) no nasaun Australia hamutuk rihun ida atus ualu tolu nulu (1830). 
 
Bazeia ba dadus ne’e, Diretor Jeral SEFOPE, Paul Alves hateten, traballadór Timor oan ne’ebé servisu iha nasaun Korea do Sul no Australia ne’e, seidaun iha ema ida afeitadu ba sintoma Coronavirus Deases 2019 (Covid-19).

“Grasa deus ita nia traballadór sira seidauk iha ida mak afeta Coronavirus tantu iha Korea do Sul no Australia”, dehan Diretor Jeral SEFOPE, liuhusi konferensia imprensa ne’ebé hala’o iha edifisiu SEFOPE, Caicoli, Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, tanba iha Korea do Sul no Australia Timor-Leste nia adidu hodi tau matan nafatin ba traballadór sira mak oras ne'e sei servisu iha Korea do Sul no Australia.

“Emprezariu ne'ebe fó kontratu ba traballadór kontinua tau matan nafatin ba sira tanba iha kontratu ne'ebé SEFOPE asina ko’alia mós kona-ba atu proteze traballadór Timor oan ne’ebé servisu iha ne’ebá”, nia esplika.

Traballadór Timor oan sira iha Australia no Korea do Sul, nia argumenta, iha buat ruma matein halo komunikasaun ho ekipa ne'ebé mak estabelese iha ne'ebá. Ita iha adidu, ita mós iha embaixadór bele kontaktu,  halo komunikasaun ba malu.

Maske iha problema, maibé SEFOPE nafatin iha esperansa ba traballadós sira katak sira bele kuidadu-an nafatin, mantein nafatin iha uma, karik ba servisu tenke uza ekipamentus sira hanesan maskra, luvas no seluk tan.

Enkuantu, Adido Antonio Armindo, reforsa tan, husu ba traballadór sira atu mantein disiplina, rona orientasaun husi emprezariu no kanál SEFOPE nian no labele haree notisia iha facebook de’it tanba dalaruma bele konfunde.

“Kuandu traballadór sira vistu mate mak sira sei iha Australia, entaun sira iha direitu atu hetan vistu ho naran brigen visa, atu fó kompetensia ba sira lori servisu, kuandu sira servisu iha ajensia ida mak kontratu hotu sira bele ba iha ajensia seluk”, Diretór tenik.**
 Reportajen: Orlando Magno

Monday, 30 March 2020

Lia-Na’in Husu Rai Lulik Timor Kuidadu Timor Oan Husi Covid-19


(Grace Media), Covalima – Lia-na’in sira husi suku Zulo, Postu-Administrativu Zumalai, Munisipiu Covalima realiza serimonia ritual hodi husu rai lulik, fatuk lulik, ai lulik hodi kuidadu nafatin timor oan sira husi sintoma Coronavirus Disease (Covid-19).
 
Tuir Lia-na’in husi suku Zulo, Vento Mau katak, sintoma Coronavirus Disease (Covid-19)oras ne’e afeta ba mundu inklui Timor-Leste tanba ne’e lia-na’in husi suku Zulo halo serimonia ritual hodi kuidadu timor oan sira.

"Rai-na’in no lulik sira hotu, Timor ne’e ita boot sira mak na’in, ita boot sira mak hatene, tanba kalan no loron akompaña imi nia ema, balu hamutuk no balu namkari iha Timor laran, nomós balu iha nasaun seluk hanesan todan ida labele tula  iha ami nia kabas labele tula iha ami nia ulun”, dehan Vento ba jornalista iha suku Zulo foin lalais ne’e.

Nia haktuir, Coronavirus ne’ebé iha halo sira la’o ba mai susar tebes. Imi mak lulik, imi mak na’in ba rai ida ne’e, kuidadu sira no akompaña nafatin sira iha iha fatin ne'ebé de’it.

Iha sorin seluk, Lia-na’in, Marito Araujo husu lulik-na’in sira iha foho no tetuk satan pandemia Coronavirus ne'ebé mak atu mai iha Timor, virus ne’e rasik labele domina iha rai ida ne’e.

"Imi virus sira la’o tuir imi nia dalan, labele mai iha rai Timor.  Haruka virus ne’e ba iha tasi sorin ne’ebá.  Rai lulik ida ne’e, tasik lulik satan virus, labele mai iha ne’e, labele koko atu hakur tasi no mota mai iha ne’e”, nia haklaken.**

 Reportajen : Orlando Magno

Saturday, 28 March 2020

Durante Estadu Emerjensia MEJD Akompaña Estudante Sira

(Grace Media), Dili-Bazeia ba desizaun Governu kona-ba implementasaun estadu emerjensia hahu iha loron Sabadu(28/03/2020) no remata iha loron domingu (26/04/2020) hodi hapara provizoriu  prosesu aprendisajen durante fulan ida nia laran.
 
nune'e, Ministra Edukasaun Juventude no Desporto (MEJD), Dulce de Jesus Soares esplika, Ministeriu Edukasaun Juventude no Desporto (MEJD) kria ona planu atu akompaña nafatin estudante sira durante periodu ferias.

“Ministeriu edukasaun sei esforsu nafatin atu halo akompañamentu estudante sira durante fulan ida estadu emerjensia nia laran”, dehan MEJD ba jornalista sira iha CCD, Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, razaun MEJD akompaña estudante sira oinsá mak estudante sira labele lakon sira nia dever estuda. Entaun oinsá mak estudante sira bele estuda, tanba ne’e, MEJD kria ona planu atu fo sai programa hodi fó sai liuhusi média hanesan Rttl, rádiu komunidade no televizaun edukativu sira atu estuda sira bele aprende.

“Ami sei fó programa, ba inan, aman no komunidade edukativa sira atu akompaña oan sira. Maske sira la ba eskola, maibé sira la’os atu halimar de’it sira mós iha materia ne’ebé tenke aprende", afirma Dulce.

Husu kona-ba estudante sira ne’ebé nunka asesu ba média, nia subliña, MEJD sei buka dalan nafatin atu ajuda tuir lista eskola sira ne’ebé iha area remotas atu nune’e livru iha eskola fó ba estudante sira no marka pajina husi pajina hira to’o pajina hira atu nune’e estudante sira bele lee ka estuda durante fulan ida nia laran.
Ida ne’e nudar meius ida oinsá atu kumpri metodu prevensaun Covid-19 no fó espasu ba estudante sira aprende iha uma atu labele halibur malu iha eskola.

"Ami halo preparasaun husi ensinu pre-eskolar, ensinu sekundariu jerál no ensinu sekundariu vokasional. Ba tekniku vokasiona susar oituan tanba sira prátika barak, maibé iha mós materia balu lee no aprende iha uma", tenik Dulce.

Hirak ne’e hotu, sei iha faze diskusaun karik semana oin iha posibilidade atu ba eskola sira iha area remotas, atu fó hatene ba profesor sira fahe livru ba estudante sira atu bele estuda iha uma. Inan no aman mós iha papel importante atu estabelese regra ruma nune’e oan sira bele hakmatek iha uma.

Reportajen :Orlando Magno

Thursday, 26 March 2020

AJTL-TLPU Husu Komisaun Covid-19 Koopera Jornalista

(Grace Media), Dili - Virus Korona sai ona preokupasaun ema hotu iha mundo inklui Timor-Leste. Situasaun ne’e halo públiku preokupa ba moras aat ne’e tanba ameasa dadauk vida umana. Iha kontestu publikasaun média, públiku ezije média hodi toma papél nudar ajente informasaun atu hakunu públiku nia direitu asesu ba informasaun. 
 
Nune’e, Porta voz Asosiasaun Jornalista, Zevonia Vieira hateten, iha periodiu propagasaun Corona Virus Disers 2019 (Covid-19), jornalista sira hasoru bareira oioin atu hetan informasaun ne’ebé loloos no kredível husi Komisaun Covid-19 lidera husi Mineistériu Saúde (MS) no Organizasaun Mundiál Saúde (OMS).

“Husu Komisaun Covid-19 lidera husi Mineistériu Saúde (MS) no Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) atu koopera ho jornalista sira”, dehan Zevonia liuhusi konferensia imprensa ne’ebé hala’o iha edifisiu Tatoli.Ip, Farol, Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, bazeia  ba situasaun ne’e, Asociasaun Jornalista Timor Lorosa’e (AJTL) no Timor-Leste Press Union (TLPU)preokupa hakarak hato’o nia pozisaun ba komisaun Covid-19 atu koopera ho Jornalista hodi publika informasaun ba Publiku kona-ba situasaun atual iha rai laran. 

“Komisaun Covid-19 tenke koopera  ka kria relasaun di’ak ho jornalista sira hodi fó espasu nakloke ba jornalista sira atu husu pergunta kona-ba Covid-19 ne’ebé da’et ona mai iha TimorLeste. Komisaun Covid-19 lidera husi Ministériu Saúde tenke halo tratamentu justu ba jornalista ka mídia hotu bainhira realiza konferensia imprensa ruma”, Prezidente AJTL ejize.

Nia afirma, respeita independénsia redasaun kada média importante no labele orienta fali kanál média halo tuir interese seluk. Tan ne’e, AJTL ho TLPU husu nafatin ba komisaun Covid-19 atu prepara mós fasilidade prevensaun ba jornalista sira wainhira halo kobertura iha espasu públiku.

“Husu ba jornalista AJTL ho TLPU tenke kumpri nafatin kódigo étika jornalistiku, karik halo kobertura iha terenu ba asuntu virus korona, ba redasaun no jornalista sira, halo konfirmasaun no verifikasaun ba informasaun hotu, tantu informasaun ofisial husi Governo nomós informasaun ne’ebé publika iha média sosiál antes publika”, nia sujere.

AJTL ho TLPU enkoraza nafatin ba públiku atu labele fiar informasaun falsu ne’ebé ema inresponsavel sira sempre tranzmite iha redi sosiál hodi kria situasaun lahakmatek no paniku iha sosiedade nia leet. Husu mós ba konsumidores labele fahe tutan informasaun falsa ka hoax ne’ebé espalla iha média sosál relasiona no Covid-19. **

 Reportajen: Carlos da Conceição Quenat

Thursday, 19 March 2020

Sosiedade Sivil Tenki Rejistu Iha Ministeriu Justisa

(Grace Media), Dili-Diretór Forum Organizasaun Noun Governamental Timor-Leste (FONGTIL), Daniel Santo Do Carmo esplika, objetivu prinsipal husi enkontru, hodi desimina dekretu lei Nú 5/2005 ba membru sosiedade sivil sira atu oinsa halo rejistu iha Ministeriu Justisa.
 
“Objetivu husi enkontru ne’e primeiru hodi desimina lei nú 5/2005 kona-ba asosiasaun,  fundasaun no organizasaun sosiedade sivil ne’ebé eziste iha Timor-Leste tenki registu iha Ministeriu Justisa “, dehan Diretór ba jornalista sira iha salaun Gabinete de Apoiu Sociedade Civil (GASC) Gabinete Primeiru Ministru.

Nia haktuir, segundu asuntu ko’alia kona-ba  implementasaun rezime kontribuisaun sosiál tanba trabalhador fó 4% nomós organizasaun tau 6%. Terseiru ko’alia kona-ba lei tributaria ne’e, oinsá funsionariu ne’ebé servisu iha sosiedade sivil ka NGO no sira simu vensimentu kuandu too ona dolar atus lima (500) ba leten sira tenki selu taxa.

Entaun, enkontru ne’e hanesan sosializasaun ida atu orienta organizasaun hotu tenki kumpri regra ne’ebé eziste iha ita nia rain ligasaun ba finansas bazeia ba NGO sira. Atu nune’e sira bele hatene lei sira ne’ebé vigora iha Timor-Leste tanba liga ho ezistensia NGO rasik husi aspeitu legal, aspetu juridiku nomós personal juridiku atu nunee sira bele halo sira nia servisu maibé tenke kunpri lei, direitu no dever hanesan sidadaun di’ak.

“Rezultadu husi reuniaun ne’e mós ita partilha ho ita nia Governu ba dezafiu ne’ebé ita infrenta iha tempu implementasaun lei sira oinsá atu kontrola ema ne’ebé simu vensimentu dolar atus lima (500) ba leten maibe dala ruma balu la selu entaun oinsa atu konfirma organizassaun balu registu hela maibe la halo atividade”, Dehan Diretór.**

 Reportajen  : Ekipa Kobertura

Wednesday, 18 March 2020

Tinan 2020 UNDIL Simu Estudante Foun Hamutuk 1.200

(Grace Media), Dili- Tinan ne'e (2020) Universidade Dili (UNDIL) simu estudante foun hamutuk rihun ida atus rua (1.200), maibe atus walu (800) mak tuir orientasaun tanba kestaun finansiamentu.  
“Estudante sira ne’ebé rejistu iha universidae ne’e, hamutuk 1.200, maibé tuir orientasaun hamutuk 800”, dehan reitór UNDIL, José Agustinho Belo ba Grace Media, mascarinhas-Dili, foin lalais ne’e.

Barak mak latuir orientasaun akadémika, nia dehan, tanba sira laiha osan hodi selu, haree ba situasaun polítika iha rai laran afeita makas ba ekonomia rai laran. Maske nune’e, maibé sira iha direitu tuir prosesu aprendisajen.

“Atividade orientasaun foun tama loron rua ne’e ita fokus, oinsá mak estudante sira bele hatene universidade ninia lala’ok no  sira nia direitu, dever, fasilidade saida mak sira hetan, oinsá mak bele kontinua sira nia estudu iha universidade ida ne’e ho di’ak”, nia esplika.

Orientasaun ba loron datoluk nia halo palestra, nia subliña, oradór sira mesak lideransa foun ne’ebé susesu ona iha sira nia servisu hanesan Pe. Martino, Avelino Coelho, Manuel Nakfilak no seluk tan.

Nune’e, Prezidente Komisaun Organizadór, Jacinto Belo esplika, prosesu orientasaun durante ne’e la’o ho di’ak, la iha difuldade ruma tanba sira iha seksaun seguransa nomós seksaun seluk oinsá atu asegura nafatin atividade orientasaun.

“Orientasaun ne’e hanesan planu ida ba estudante sira, oinsá atu kapasita sira nia kapasidade iha mundu akademia nian, nomós oinsá bele koñese ambiente universidade nian atu inspira sira nia-an sai estudante ne’ebé kreativu,” nia haklaken.

Entertantu,  Estudante, Joselino Pereira sente kontente tuir orientasaun akademika ne’e tanba bele koiñese ambiente akademiku tanba iha mundu akademiku ne’e lafasil.  Entaun liuhusi prosesu orientasaun  para oinsa bele valoriza-an.

“Hau nia planu ba futuru defende ba prinsipiu, atu atinji metas konforme ba prosesu, defende ba ita nia vontade. Nu’udar jerasaun foun presiza iha koñesimentu”, nia optimista.**

Reportajen: Joselina Dos Santos

Tuesday, 17 March 2020

Adjuntu ESJ 10 Dezembru Husu Governu Apoiu Kadeira, Meza

(Grace Media), Dili- Tinan-Tinan numeru Estudante Eskola Sekundaria Jeral (ESJ) 10 Dezembro aumenta, sala aula ida akumula estudante hitu nulu (70) no walu nulu (80) hodi fó impaktu ba prosesu aprendisajen. 

Nune’e Adjuntu Eskola Sekundaria Jeral (ESJ) 10 Dezembro, Jaime Soares da Costa husu ba Governu liu-liu Ministeriu Edukasaun (ME) atu hola meza, kadeira no hadia falidade eskola nian atu nune’e fasilita estudante sira hodi tuir prosesu aprendisajen.

“Estudante kada sala ida iha 70 no 80, kuandu ko’alia kona-ba klase normal 35. Agora ne’e, hanesan fali universidade tanba ne’e husu ba Governu atu nune’e hola meza no kadeira para atu lori mai ajuda eskola ida ne’e”, dehan Adjuntu ba Grace Media iha ESJ 10 Dezembru Comoro-Dili, foin lalais ne’e.

Total estudante hamutuk rihun ida atus lima (1.500), kompostu husi I, II no  III Ano, mane atus lima (500) no feto rihun ida (1000). Dadus ne’e hatudu feto barak liu mane. Ho numeru ne’e, estudante barak liu meza no kadeira lato’o ba sira. Nia dehan, roblema ne’e la’os akontese de’it iha ESJ 10 Dezembro, maibé problema hanesan iha eskola hotu teritoriu Timor laran tomak. Triste liu bainhira hare ita nia oan no alin sira iha foho ne’ebá tur deit iha rai, kalen sira kuak arbiru. 

“Nasaun ne’e hamrik kleur tia ona povo terus bebeik. Orsamentu aprova iha parlamentu nia rezultadu seidauk to’o mai baze. Edukasun forte nasun forte, iha konstituisaun RDTL artigo 59 sai responsavel mai ita hotu hamutuk hadia kualidade edifisiu, prosesu aprendisajen ne’ebé mak di’ak”, nia esplika.

Adjuntu argumenta, problema seluk, komunidade sira hela iha are resinto eskola 10 Dezembro barullu fó impaktu ba prosesu aprendisajen tanba ema husi liur mós tama sai. Durante ne’e problema hato ona ba Primeiru Ministu, Taur Matan Ruak no espoza Prezidente Repúblika to’o agora laiha solusaun.

“Ema ne’ebé hela iha ne’e tenki sai ona tanba fatin ne’e estadu nian, fatin edukasaun, ita hamamuk fatin ba prosesu aprendisajen. Ema ne’ebé hela iha laran, ami nia diretór 10 Dezembro inklui estudante”, nia lamenta.  

Iha sorin seluk, Estudante ESJ, Jenito Manuel Pedro katak, problema ne’ebe durante ne’e sira hasoru mak problema livru menus tebes ezmplu material Quimica, exata nomós laboratorium hodi halo pratika tanba liuhusi pratika bele haklean koñesementu.

“Durante ami nia prosesu aprendisajen la’o ho di’ak, maibé problema ne’ebé ami hasoru mak meza, kadeira, laboratorium nomós livru atu nune’e bele fasilita ami lee, aumenta ami nia koñesementu. Hau hanesan joven iha mehi ba futuru, oinsá kontribui ba nasaun”, estudante dehan.**

Reportajen : Joanico Sarmento J. Bossa

Observadór Polítika Konsidera Diverjensia Polítika Lider Rejistensia Lori Risku Ba Dezenvolvimentu

(Grace Media), Dili – Diverjensia polítika lider nasionál sira oras ne’e kontinua la’o, tanba ne’e observadór polítika konsidera, diverjensia ne’e bele fó risku ba dezenvolvimentu nasionál nasaun nian.

Observador Polítiko, Universidade Nasional Timor-Leste (UNTL), Camilo Ximenes Almeida hateten, situasaun polítika rai laran ikus ne’e fó perigu ba nasaun tanba diverjensia polítika entre lider rejistensia sira ne’ebé laiha rohan hodi fó riskus ba orsamentu halo dezenvolvimentu lala’o.

“Ita hotu akompaña situasaun Timor-Leste iha fulan 3 ikus-ikus ne’e, ita konsidera hanesan situasaun ne’ebé kursial tebes. Divergensia polítika líder sira la iha rohan, vida nasaun nian lori ba risku, tanba orsamentu kuase la iha liu-liu kapital dezenvolvimentu “, dehan Observador ba Grace Media iha nia knar fatin Caicoli-Dili, foin lalais ne’e.

Camilo haktuir, Orsamento Jéral Estado (OJE) sumba iha PN fó impaktu ba ekonomia rai laran liu-liu ba kapital dezenvolvimentu. Entaun daudaun labele la’o no atu rekruta ema mós laiha orsamentu, kontratadu mós oituan ita lahatene, oinsá nasaun la’o ba oin.

“Relasiona ho problema Orsamento Jéral Estado xumba iha Parlamento, hau husu ba Líder polítiko nain 4 ou 5, hanesan Presidente Repúblika, Negoisiador Fronteira Marítima Xanana Gusmão, Primeiro Ministro Taur Matan Ruak, Eis Primeiro Ministro Mari Alkatiri no Laureado  Novel da Paz, Jose Ramos Horta. Nasaun ne’e sira mak funda, sira tenke solusiona”, observador sujere.

Iha sorin seluk, Estudante, Domingos Xavier de Araújo sente triste tanba líder Polítiku sira la tau ás interese nasional, hodi impata OJE hodi xumba iha parlamentu hodi afeta tebes ba populasaun nia moris.

“OJE xumba iha Parlamento fó impaktu ba edukasaun hanesan Merenda Eskolar kuase iha teritório laran balun paradu nomós impaktu ba ekonómia rai laran, tanba laiha movimentasaun osan ekonómia rai laran. Populasaun nafatin sai vitima tanba uja osan dua déximo”, nia preokupa.

Husu ba Líder Polítiku sira, nia dehan, ho situasaun polítika ne’e, lider sira presiza tau hanoin hamutuk atu rezolve impase Polítika ne’ebé mak akontese iha ita nia rai**

Reportajen : Evangelina Domingas Ximenes/Azacsi Guterres Quintão.

Tuesday, 10 March 2020

AJTL Asina MoU UNITAL Area Multimedia


(Grace Media), Dili-Asosiasaun Jornalista Timor Lorosa’e (AJTL) asina Memorandum Of Understanding (MoU) ho Universidade Oriental Timor Lorosa’e (UNITAL), Fakuldade Siensia Politika, Departemento Komunikasaun Sosiál objetivu atu fó formasaun no kapasitasaun ba estudante sira iha area multimedia.

Xefe Departemento Komunikasaun Sosiál, Martinho Mendes Pereira agradese ba AJTL tanba bele halo kooperasaun ho UNITAL liu-liu Departementu KS hodi fó formasaun ba estudante Komunikasaun Sosiál iha area multimedia ho durasaun tinan ida (1).

“Ba AJTL, ita servisu hamutuk iha parte multimedia, oinsá hakerek, oinsá entrevista ema”, dehan Martinho ba jornalista sira iha Salaun UNITAL, Becora-Dili, tersa, (10/03/2020).

Nia haktuir, kooperasaun ida ne’e ba tinan ida, hahu Dia, 10 Marsu to’o 10 Dezembro 2020, karik ida ne’e, la’o ho di’ak, ba oin sei kontinua nafatin no estudante sira ne’ebé tuir formasaun hamutuk 117.

Iha biban ne’e, Prezidente AJTL, Zevonia Vieira esplika, AJTL halo kooperasaun ho UNITAL liu-liu Departementu Komunikasaun Sosiál  tanba bazeia ba vizaun no misaun AJTL nian atu promove liberdade imprensa nomós liberdade espresaun inklui kapasita jornalista no estudante komunikasaun sosiál.

“AJTL nakloke, la’os de’it ba jornalista sira servisu iha instituisaun media, maibé fó oportunidade ba estudante sira atu partisipa, prepara sira nia-an didi’ak prontu servisu iha mundu jornalizmu atu sai ponte ba estadu no povu”, Zevonia afirma.

Tanba jornalista nia servisu nia dehan, atu muda ema nia hanoin, ema nia atetude la’os informa de’it, maibé mós eduka inklui anima. Entaun estudante komunikasaun sosiál iha UNITAL presiza hetan oportunidade hodi kapasita nia-an atu sai jornalista iha futuru.

Entertantu, Magnífiku Reitór UNITAL, Florindo Pereira hato’o parabens ba AJTL no Departementu Komunikasaun Sosiál tanba bele asina MoU no sujere parte rua servisu hamutuk hodi implementa programa ho di’ak.

“Saida mak ita boot sira asina ona tenke implementa, ita dezenvolve di’ak liu tan tanba iha mundu ne’e laiha ida servisu mesak-mesak, imi aprende teoria, oinsa imi aprende hamutuk ho sira hodi pratika”, dehan nia.**

Reportajen: Marcelino Fernandes 

Monday, 9 March 2020

Coronavirus, Posibilidade TL Lasai Uma Nain Jogu CPLP

(Grace Media), Dili – Tinan ne’e (2020) Timor-Leste Sei lasai sai uma nain ba jogu Comunidade dos Paises de Lingua Portuguesa (CPLP) tanba kauza husi Coronavirus ne’ebé ohin loron afeita makas ba nasaun sira iha mundu.
 
Diretór Jeral Asuntu Desportiva, Sekretariu Estadu Juventude no Desportu (SEJD), João Rodrigues hateten, tanba kazu Coronavirus Komisaun Desportiva Jogu CPLP posibilidade bele deside hapara jogu CPLP iha Timor-Leste ne’ebé sai uma nain.

“Ami sei iha liña kordenasaun ho Ministeriu Saude nomós sekretariu CPLP iha Portugal, ami sei halo reniaun ida iha fulan Abril, Komisaun Desportiva husi Estadu Membru CPLP sei mai iha Timor, ami sei aprezenta situasaun foti desizaun ruma atu kontinua ka hapara jogu ne’e”,  dehan Diretór ba Jornalista Grace Media iha nia knaar fatin SEJD, Lecidere-Dili, foin lalais ne’e.

Kona-ba preparasaun, nia esplika, Komisaun Desportiva husi Estadu Membru CPLP halo hela preparasaun no sei kordena ho liñas ministeriais liu-liu Miniteriu Saude liga ho informasaun Coronavirus ne’ebé ohin loron mundu hotu preokupa.

“Sei halo kordenasaun ho Ministeriu Saude hodi hetan informasaun, situasaun Coronavirus liliu iha Timor. Informasaun balun husi rai liur katak afeta nasaun Indonesia quer dizer odamatan ne’ebé pasajeirus sira atu tama mai mak Indonesia no Australia. Labele ema mai iha Timor mak foin halo prevensaun”, Diretór argumenta.

Agora dadaun nasaun CPLP mós akompaña situasaun  Coronavirus ne’e,  afeta ona ba nasaun lubuk ida inklui Timor-Leste tanba ne’e iha reuniaun ne’e mak aprezentasaun husi parte saude nian katak afeta maka’as ona, fora husi kapasidade ema nian entaun ita hapara jogu ne’e.

Aktividade desportiva ne’e akontese kada tinan rua dala ida, quer dizer agora 2020 ne’e laakontese bele akontese fali iha 2022 hodi kontinua jogu CPLP. Entermus nível tekniku hanesan infra-estrutura, fasilidade, oteis no seluk tan ne’e Timor tenke halo preparasaun maximu.**

Reportajen : Nilton Guterres Correia

Nasaun 79 Konfirmadu Pozitivu Coronavirus

(Grace Media), Dili-Forum Organizasaun Noun Governamental Timor-Leste (FONGTIL) deklara katak oras ne’e dadaun nasaun hitu nulu resin sia (79) mak konfirmadu hetan ona pozitivu Coronavirus. 

Diretor Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos do Carmo hateten katak, FONGTIL preokupa kazu Coronavirus iha nasaun 79 konfirmadu pozitivu tanba ne’e husu pontus lima (5) ba Governu hodi tau atensaun.

“Informasaun ne'ebé espalla iha media sosial, sidadaun sira senti paniku tanba ne'e NGO FONGTIL hakarak sujere buat lima ba governu nomós parte Ministeriu Saude”, dehan Daniel liu husi konferensia imprensa hala’o iha edifisiu FONGTIL Caicoli-Dili, foin lalais ne’e.

Mesmu Coronavirus barak liu rekoopera no barak mate maibe ita haree Kapital Dili sedauk iha rekursu adekuadu atu rekopera no halo tratamentu wainhira ita nia sidadaun balu afeita ba moras Coronavirus.

Tan ne’e, nia sujere,  Ministeriu Saude (MS) tenke halo esplikasaun transparente kona-ba Coronavirus ba públiku atu Timor oan hotu bele hetan informasaun edukativu hodi halo prevensaun, nune’e Timor oan hotu labele paniku ho informasaun falsu ne'ebe espalla iha media sosial.

“Ministeriu Saude tenke halo publika atu públiku bele hatene metode ka maneira prevensaun adekuadu ne'e oinsá. Presiza kria ekipa servisu konjunta ne'ebé lidera husi Ministeriu Saude, Sekretariu Estadu Protesaun Sivil, PNTL, F-FDTL no mós  ministeriu relevante sira hodi alerta estrangeiru sira husi rai liur”, nia sujere.

Sujere mós ba Governu atu sosa ekipamentu tuir estandar WHO nia hodi tulun pesoal saude sira servisu iha imigrasaun no sentru saude sira, nia subliña, prevene nudar aktu ida importante ba sidadaun sira atu bele iha kapasidade hodi halo kurativu problema, tanba laiha fatin izolamentu.

“Ita tenke atua makas iha mekanismu atu prevene hijene maibe ministeriu saude sedauk ko’alia iha televizaun maibe oinsa komunidade sira ne'ebw la nonton no la asesu ba media sosial entaun sira la bele hatene oinsá atu  prevensaun moras Coronavirus karik sidadaun balu hetan moras ne'e", Danien hateten.**

Reportajen :Orlando Magno.

JUG-GFD Husu MS Halo Sosializasaun Coronavirus Ba Komunidade

(Grace Media), Dili-Joventude Unidade Grace (JUG) ne'ebé hamahan-an iha Sentru Formsaun Grace For Development (GFD) husu ba estadu Timor-Leste liu-liu Ministeriu Saude (MS) tenke halo sosializasaun kona-ba asuntu Coronavirus ba komunidade sira atu nune’e bele hatene tanba to’o ohin loron povu seidauk iha koñesementu klean.

 Portavoz Joventude Unidade Grace (JUG),  Carlos da Conseição Quenat informa katak, razaun fundamental ba JUG halo konferensia ne’e hodi fó hanoin ba estadu liu-liu MS halo kampaña nasionál kona-ba Coronavirus ba komunidade sira atu nune’e povu labele paniku.

“Ami husu ba estadu liu-liu Ministeriu Saúde (MS) tenke halo kampania nasional kona-ba Coronavirus ba sidadaun Timor-Leste atu nune’e povu bele hatene”, dehan Carlos liuhusi konferensia imprensa ne’ebé realiza iha edifisiu GFD Vila Verde-Dili, foin lalais ne’e.

Nia haktuir, Coronavirus akontese iha nasaun Xina liu-liu sidade Wuhan, ohin loron espailla ona iha nasaun sira iha mundu inklui nasaun Vizinu Indonesia , deskonfia tama ona iha Timor-Leste tanba ne’e husu ba MS servisu hamutuk ho Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) no imigrasaun tenke halo kontrolu rigoroju ba lina fronteira terestre, aero no maritima.  

“Ami husu nafatin Ministeriu Saúde tenke halo servisu ho PNTL no Imigrasaun hodi halo kontrolu rigoroju ba portu, aeroportu, no mós fronteira terestre hodi kontrola Coronavirus labele tama mai iha Timor-Leste”,  Carlos sujere.

Sira husu ba estadu hapara temporariamente estranjeiru sira tama mai Timor-Leste tanba sira bele lori moras Coronavirus mai ita nian rain.

Entertantu, Manager Program GFD, Raimundo Sarmento Fraga husu ba MS atu halo sosializasaun kona-ba Coronavirus ba povu atu nune’e populasaun sira labele tanba Coronavirus nudar moras ida ne’ebé fó ameasa makas ba povu nia moris.**

Reportajen : Nelson Pereira.

Thursday, 5 March 2020

Mota Sobu Komunidade Nia Uma Iha Suku Camea

(Grace Media), Dili-Komunidade afeitadu ba dezastre naturais Aldeia Suku-Laran, Suku Camea, Postu Administrasaun Kristu Reis, Munisipiu Dili sente preokupadu tanba tempu udan mota sempre estraga sira nia sasan.
   
“Hau hanesan vitima sente triste tanba mota hetan estragus husi mota Balikenut uma ida no fatin negócio afeta husi udan bo’ot akontese iha loron 23-24 janeiro 2020”, dehan Domingas Soares ba Jornalista iha Suku Camea-Dili, foin lalais ne’e.

Bainhira korente mota sobu komunidade nia uma ida no baraka fa’an fatin ne’e, nia haktuir, vitima sira iha uma maibe sira labele salva tanba korente mota maka’as liu, alende ne’ mos lakonsege lori sasan hanesan, tua litru 20 nomós kalen sira.

“Hala’o aktividade fa’an tua tanba la iha servisu ruma mak bele sustenta ami nia ekonomia familia. Tanba ne’e, husu ba ministeriu relevante atu bele rezolve lalais, kompaña ne’ebé mak kaer obra refere aselera lalais konstrusaun bareira ne’e iha aldeia Suku-Laran, Suku Camea”, nia sujere.

Iha fatin hanesa, Xefe Aldeia Suku-Laran, Mario Correia katak, problema ne’e, nia parte regista ona, alende ne’e autoridade posto Administrador Cristo Rei tun direta mai terenu hodi observa kondisaun mota ne’e. Hein katak bele apoia komunidade afetadu sira.

“Hanesan Autoriedade lokal, dala barak koalia ho komunidade sira atu labele hela besik area risku ba desastre, maibe sira latau iha konsiderasaun. ami hato’o, la’os la hato’o, nia preokupa.**

Reportajen : Evangelina Ximenes

Kuarta-Feira Cinzas Hanesan Loron Simu Novidades

(Grace Media), Dili- Sarani katolika husi Parokia Katedral Imaculada da Conceicão, partisipa selebrasaun missa kuarta-feira cizas nu’udar loron  kuarezma, hanesan tempu ida importante ba sarani sira atu simu novidades husi Maromak.   
Amu selebrante, Amo Bispo Diocese Dili, Dom. Virgilio do Carmo, SDB, iha omilia hateten katak ohin sarani sira rona ona introdusaun husi cinzas nian  katak hahú tama ona ba desimu no sestu ba tempu ordinariu, maske domingu babain 34 semanas maibé tempu la’o ba nafatin atu simu novidade liu husi Nain Maromak nia futar liafuan.

“Kuarta-feira cinzas ida ne’e, ita hahú tama ona ba desimu no sestu ba tempu ordinariu, atu ita simu novidade husi nain Maromak nia futar liafuan,” dehan Amo Bispo esplika iha nia omilia iha  igreja Katedral-Dili, foin lalais ne'e.

Bispu hatutan iha liturjia ne’e, profeta Jermias katak, hodi halo kondenasaun ida sein apelu husi na’in Maromak hasoru sira ne’ebé tenke tau matan ba ninia povu tanba responsavel  ba ukun hanesan vokasaun ida atu dezempeña servisu ba povu.

“Liturjia iha selebrasaun ida ne’e, fó hanoin mai ita katak hodi halo kondenasaun ida ba sein apelu husi Nain Maromak hasoru sira, tenke tau matan ba ninia povu tanba responsavel ba ukun-na’in sira,” amo esplika.

Iha fatin hanesan Sarani Parokia Katedral, Zaguelina Guteres, hateten katak tuir nia hanoin kuarta-feira  cinzas ne’e importante tebes ba sarani katolika sira, tanba cinzas hanesan sinál penitensia ida ne’ebé maka sira simu hodi fó perdua  ba sira nia sala tanba dala barak ema lakon senti ho hahalok ne’ebé mak halo hasoru na’in Maromak, cinzas hanesan simbolu ida ne’ebé hanaran mai husi rai sei fila ba rai. 

“Ha’u nia hanoin iha selebrasaun misa cinzas ne’e importante tebes ba ita sarani katolika sira tanba cinzas hanesan sinál penitensia ida ne’ebé maka ita  simu hodi fó perdua  ba ita nia sala tanba dala barak ema balun  lakon senti ho hahalok ne’ebé mak halo hasoru nai Maromak,” nia dehan. 

Nu’udar sarani sente kontente, nia subliña, tanba bele partisipa missa cinzas no fiar nu’udar  sarani  katolika sempre hakbesik-an ba Maromak entaun ohin loron nia simu ona cinzas signifika katak nia sala hamoos ona.

“Hanesan  sarani  katolika ida sempre hakbesik-an ba Maromak, entaun ohin loron ha’u simu ona cinzas signifika katak ha’u nia  sala hamoos ona tanba ha’u rekoiñese nu’udar sala nain,” Zaquelina afirma.**

Reportajen: Joselina Dos Santos